Mūsdienu fani ir pieraduši pie ātra, dinamiska un rezultatīva basketbola. Tomēr pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados līga atradās uz sabrukuma sliekšņa, jo komandas pēc minimāla pārsvara iegūšanas vienkārši turēja bumbu un neuzbruka grozam. Spēles bija tik lēnas un garlaicīgas, ka skatītāji masveidā pameta arēnas, draudot NBA ar pilnīgu finansiālu bankrotu.
Viss mainījās 1954. gadā, kad Syracuse Nationals īpašnieks Danny Biasone ieviesa revolūciju. Kā liecina NBA oficiālie vēstures hroniku materiāli, viņš izskaitļoja ideālo uzbrukuma laiku, izmantojot pavisam vienkāršu matemātiku. Danny Biasone saskaitīja, ka baudāmā un aktīvā spēlē abas komandas kopā izdara aptuveni 120 metienus. Sadalot spēles 48 minūtes jeb 2880 sekundes ar šiem 120 metieniem, viņš ieguva maģisko skaitli – 24 sekundes.
Ietekme bija tūlītēja. Jā, jau pirmajā sezonā pēc uzbrukuma pulksteņa ieviešanas komandu vidējā rezultativitāte pieauga par nepilniem 14 punktiem spēlē. Šis vienkāršais matemātiskais vienādojums piespieda spēlētājus pieņemt ātrus lēmumus un burtiski vienā naktī glāba līgu no finansiālas katastrofas.
Uzbrukuma laika ieviešana pilnībā pārveidoja basketbola DNA. Bez šī soļa spēle nekad nebūtu sasniegusi to globālo popularitāti un milzīgos finansiālos apgriezienus, ko mēs redzam šodien. Tas ielika pamatus tam, lai basketbols kļūtu par skatītājiem pievilcīgāko un dinamiskāko sporta veidu pasaulē.
Šī vēsturiskā pāreja uz nemitīgu kustību un tempu ir tiešā veidā saistīta ar to, kā mūsdienu paaudžu maiņa un ātrais basketbols diktē noteikumus NBA izslēgšanas mačos. Ja kādreiz taktika balstījās uz laika vilcināšanu, tad tagad ātrums un lēmumu pieņemšanas sekundes simtdaļās ir galvenais priekšnoteikums uzvarai.